Kas ir dzemdes mioma?

Mioma (fibromioma) ir labdabīgs audzējs no muskuļaudiem (saistaudiem). Mioma veidojas dzemdes šūnu spontānas aktīvas dalīšanās rezultātā. Miomu rašanās iemesli līdz galam nav noskaidroti, ir zināms, ka miomai ir hormonāli stimulēta struktūra, kas saistīta ar paaugstinātu estrogēnu sekrēciju. Estrogēni stimulē miomas augšanu, bet progesterons – rada pilnīgi pretēju efektu. Taču tas tomēr nenozīmē, ka normāls estrogēnu un progesterona līdzsvars asinīs liecina par miomas neesamību. Vietējas estrogēnu izmaiņas dzemdē visbiežāk hormonu līmeni asinīs neietekmē vai ietekmē ļoti maz.

Miomas ir milzīga problēma veselības aprūpes jomā, piemēram, ASV katru gadu veic 199 000 histerektomijas un 30 000 miomektomijas operācījas. Histerektomija ir ķirurģiska dzemdes izgriešana, un miomektomija ir ķirurģiska miomas izoperēšana, saglabājot dzemdi. Laiks, kas šī iemesla dēļ tiek pavadīts bez ģimenes vai kavējot darbu, izmaksā ļoti dārgi gan sievietēm, gan viņu ģimenēm. Turklāt šobrīd sievietēm ar traucējošajiem miomas simptomiem pastāv daudz citu ārstēšanas iespēju bez histerektomijas.

Miomas ir labdabīgi dzemdes muskuļu sieniņas audzēji. Ik gadu histerektomija tiek veikta lielam skaitam Amerikas sieviešu – 600 000. Un apmēram 30 procenti šo histerektomiju, kopskaitā 190 000, tiek veiktas miomu dēļ. Daudzas no šīm operācijām nebūt nav nepieciešamas.

Miomas ir sastopamas ārkārtīgi bieži. Vairāk nekā 75 procentiem sieviešu, izmantojot magnētisko rezonansi (MR) var konstatēt nelielas miomas. Tomēr tikai aptuveni 30 procentiem no visām sievietēm miomas ir pietiekami lielas, lai tās varētu diagnosticēt ginekoloģiskajā apskatē, turklāt vairāk nekā 80 procentiem minēto sieviešu nekad nebūs miomas simptomu un nebūs nepieciešama ārstēšana. Un tām retajām sievietēm, kurām tiešām ir problēmas, ir pieejamas vairākas skaidras un efektīvas to risināšanas alternatīvas. Histerektomijai būtu jābūt pēdējam iespējamajam risinājumam. 

Patoloģiskā fizioloģija

Leiomiomas ir apaļi, labi norobežoti (bet neiekapsulēti), cieti mezgli. Izmēri variē no mikroskopiskām līdz ievērojami lielām. Ja mioma sasniedz greipfrūta izmērus vai vēl lielākus, tad parasti pacientes pašas to jūt caur vēdera sienu.

Mikroskopiski audzēja šūnas līdzinās normālām šūnām (iegarenas, vārspstveida formas, ar cigārveida kodoliem). Šīs šūnas ir vienādas pēc izmēra un formas, ar retām mitozēm. Ir 3 labdabīgi varianti: ekscentriskais (atipiskais), cellulārais un mitotiski aktīvais.

Kas izraisa miomas?

Nav skaidri zināmi cēloņi. Zinātnieki uzskata, ka nozīme ir nevis vienam, bet vairākiem faktoriem. Šie faktori varētu būt:

  • Hormonāli (nozīme estrogēna un progesterona līmenim),
  • Ģenētiski.

Tā kā nav zināms, kas tieši izraisa miomas, nav arī skaidrs, kas izraisa miomas augšanu vai samazināšanos. Ir zināms, ka miomas atrodas hormonu - estrogēna un progesterona kontrolē. Miomas strauji aug grūtniecības laikā, kad hormonu līmenis ir augsts. Tās samazinās, ja lieto antihormonālus medikamentus. Tās arī pārstāj augt vai samazinās menopauzē.

Kam attīstās miomas?

Šie faktori var paaugstināt risku, ka sievietei attīstīsies mioma:

Vecums. Līdz ar vecumu, pieaug miomu biežums, visbiežāk tās sastop vecumā no 30, 40 gadiem līdz menopauzes sākumam. Menopauzē miomas parasti samazinās.

Ģimenes anamnēze. Ja kādam ģimenē ir mioma, tas paaugstina risku. Ja sievietes mātei ir mioma, tad risks attīstīties miomai ir 3 reizes augstāks nekā vispārējā populācijā.

Aptaukošanās. Sievietēm ar lieko svaru, ir augstāks miomas attīstības risks. Ja ir liels liekais svars, risks ir 2-3 reizes lielāks nekā vispārējā populācijā.

Ēšanas ieradumi. Uzturā lietojot daudz sarkanās gaļas (piem.liellopu) un šķiņķi, tiek saistīts ar paaugstinātu risku. Samazināts risks ir tiem, kas uzturā lieto daudz dārzeņu.

Komplikācijas

Miomas var izraisīt stipru vaginālu asiņošanu, līdz ar to - radīt anēmiju un dzelzs deficītu. Nospiežot blakus esošos orgānus, var rasties gastrointestināli traucējumi, piem. aizcietējums un meteorisms. Nospiežot urīnvadu, var rasties hidronefroze. Mioma var arī kombinēties ar endometriozi un izraisīt neauglību.

Ļoti retos gadījumos, var attīstīties ļaundabīgi miometrija audzēji, leiomiosarkomas.

Vai neārstētas miomas pauž risku?

Lielākoties, miomas sievietēm nerada problēmas un tām nav nepieciešama ārstēšana. Pat ja miomas nerada sūdzības, tās ir rūpīgi jānovēro un dažos gadījumos arī nepieciešams tās operatīvā ceļā likvidēt. Ātri augošām miomām nepieciešama ļoti rūpīga novērošana, jo miomas retajām vēža formām (attiecas uz leiomiosarkomām) raksturīga ātra augšana, un tās nevar atšķirt no labdabīgām miomām pēc ultrasonogrāfijas, MR vai citām vizualizācijas metodēm. Šāds audzēja veids ir sastopams mazāk kā 1% dzemdes miomu gadījumu.

Miomas var palielināties līdz tādam izmēram, kas rada nozīmīgus simptomus un prasa operatīvu terapiju. Ja miomai ir ļoti liels izmērs, operācija var kļūt sarežģīta un riskanta.

Miomas var būt par iespējamo cēloni atkārtotiem spontāniem abortiem. Ja miomas šādos gadījumos nelikvidē, sievietei nevar iestāties grūtniecība.

- - - 

Nepieļaujiet dzemdes izņemšanu miomas dēļ. Vispirms izlasiet par jaunāko alternatīvu – miomas artēriju embolizāciju: 

Dzemdes artēriju embolizācija (DAE)

Šobrīd nav pieejama ideāla metode dzemdes miomas ārstēšanai – ikvienai metodei ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Tomēr ir vērts izcelt vismūsdienīgāko un efektīvāko dzemdes miomas ārstēšanas metodi – dzemdes artēriju embolizāciju.

Lai arī asiņošanas apturēšanai pēc dzemdībām vai dzemdes operācijām dzemdes artēriju embolizācija tiek izmantota pietiekami sen (kopš XX gadsimta 70. gadiem), tās iedarbība uz miomām tik atklāta tikai 1991. gadā. Kopš tā brīža metode sāka strauji izplatīties visā pasaulē kā patstāvīga metode dzemdes miomas ārstēšanai. Šobrīd ik gadu tiek veiktas desmitiem tūkstošu DAE, un šis skaitlis nepārtraukti pieaug. Svarīgi atzīmēt, ka DAE jau kopš 90. gadu sākuma vairs netiek uzskatīta par eksperimentālu metodi un tiek plaši izmantota ASV, Rietumeiropas un Austrumeiropas, Izraēlas, Japānas un citu valstu klīnikās.

Kas ir DAE?

Dzemdes artēriju embolizācija ir mazinvazīva operācija, kuras gaitā caur dūriena vietu gurnu artērijā miomu barojošajos asinsvados tiek ievadītas īpašas medicīniskas plastmasas daļiņas, kas tajos pilnībā aptur asinsriti. Ir būtiski atzīmēt, ka embolizācija praktiski nekādi neietekmē veselā miometrija asinsvadus, un tas ir saistīts ar to uzbūves īpatnībām un pašas operācijas tehniku. Pēc asinsapgādes pārtraukšanas muskuļšūnas, kas veido miomu, atmirst. Dažu nedēļu laikā notiek to aizvietošana ar savienojošajiem audiem. Tādējādi pavisam drīz pēc DAE mioma kā tāda ir izzudusi , tās vietā paliek tikai savienojošie audi. Pēc tam šo audu „uzsūkšanās” procesā notiek būtiska mezglu samazināšanās vai pilnīga izzušana, bet miomas simptomi pāriet. Lielākajā daļā gadījumu (98,5%) pēc embolizācijas nav nepieciešama nekāda dzemdes miomas papildu ārstēšana.

Kur tiek veikta DAE?

Procedūra tiek veikta īpaši aprīkotā rentgenoperāciju zālē, kas apgādāta ar angiogrāfu. Procedūras laikā intervences radiologs kontrolē savas manipulācijas ar angiogrāfijas palīdzību, kas ļauj īpašos monitoros redzēt organisma iekšējās struktūras.

Kas notiek procedūras laikā?

Procedūras laikā Jūs gulēsiet uz muguras uz īpaša angiogrāfiskā galda. Pirms procedūras sākuma intervences radiologs apstrādās labo gurnu un vēderu ar īpašu antiseptisku līdzekli un pārklās Jūs ar steriliem palagiem

Operācijas gaitā intervences radiologs iepriekš brīdinās Jūs par visām darbībām, kā arī par sajūtam, kuras var rasties.

Jūs varat brīvi sarunāties ar ķirurgu un uzdot jautājumus.

Āda uz gurna tiek atsāpināta, ievadot vietējās anestēzijas preparātu (novokaīnu vai lidokaīnu), un tā zaudē jutīgumu pret sāpēm. Pēc tam artērijā tiek ievadīts katetrs. Šīs manipulācijas ir absolūti nesāpīgas. Ar rentgenoskopijas palīdzību ārsts ievadīs un ievietos katetru vispirms kreisajā dzemdes artērijā un veiks tās embolizāciju, pēc tam ievadīs katetru labajā dzemdes artērijā un arī to embolizēs. Procedūras gaitā var rasties siltuma sajūta vēderā vai kājās – tā ir normāla organisma reakcija uz kontrastvielas ievadīšanu. Virknē gadījumu iespējama nenozīmīgu velkošu sāpju rašanās vēdera lejasdaļā, taču šīs sajūtas ātri pāriet.

Pēc embolizācijas pabeigšanas ārsts izņem katetru no gurna artērijas un 3 -5 minūtes spiež ar pirkstiem uz punkcijas vietas, lai izvairītos no ziluma (hematomas) veidošanās. No šī brīža 2 stundas kategoriski aizliegts staigāt un saliekt labo kāju.

Kāpēc, veicot DAE, netiek izmantota narkoze?

Tā kā pati DAE ir praktiski nesāpīga procedūra, narkoze tās veikšanas vienkārši nav nepieciešama. Iespēja veikt DAE ar vietējo anestēziju ir metodes milzīga priekšrocība. Vispārējā atsāpināšana (narkoze) ir saistīta ar zināmiem anestezioloģiskiem riskiem. Lielākā daļa nopietnāko komplikāciju (tostarp dzīvības apdraudējumu) dzemdes miomas ķirurģiskas ārstēšanas gadījumos ir saistītas tieši ar narkozi.

Cik ilgi notiek embolizācija?

Procedūras ilgums tiek noteikts, pirmkārt, atkarībā no pacienta asinsvadu sistēmas uzbūves. Lielākajā daļā gadījumu DAE ilgst no 10 līdz 25 minūtēm. Retu reizi, konstatējot īpatnības asinsvadu sistēmas uzbūvē, procedūras ilgums var palielināties (šajā gadījumā nepieciešamas ilgāks laiks katetra ievietošanai dzemdes artērijā).

Pēc embolizācijas Jūs uz ratiņiem aizvedīs atpakaļ uz palātu. Parasti drīz pēc embolizācijas rodas krampjveidīgas sāpes vēdera lejas daļā. Sāpes var būt diezgan stipras. Tomēr sāpju sindroms ātri pāriet (pāris stundu laikā) un to ātri iespējams novērst ar pretsāpju preparātiem. Svarīgi atzīmēt, ka sāpes atspoguļo procedūras efektivitāti, jo saistītas ar pašas miomas šūnu strauju išēmiju. Šajā periodā Jums izrakstīs atbilstošus pretsāpju līdzekļus. Papildus sāpēm var parādīties nelabums, vispārējs vājums, paaugstināties temperatūra. Parasti šie simptomi pāriet jau nākamajā dienā. Parasti 1 – 3 dienu laikā pēc DAE pacientes tiek izrakstītas. 7-10 dienas pēc operācijas ieteicams izvairīties no fiziskas slodzes.

Kāda ir komplikāciju rašanās iespējamība pēc DAE?

Dzemdes artēriju embolizācija ir visai droša procedūra, tomēr pastāv neliels komplikāciju risks. Kopumā komplikāciju risks ir gandrīz 20 reižu mazāks nekā pēc dzemdes miomas ķirurģiskas ārstēšanas. Visbiežāk sastopamā problēma ir hematoma punkcijas vietā (zilums uz gurna). Hematomai parasti nav nepieciešama papildu ārstēšana un tā pāriet īsā laikā.

Kādi ir DAE rezultāti?

Drīz pēc embolizācijas sākas miomas mezglu samazināšanās. Vēl aktīvāk tā turpinās pirmajos 6 mēnešos pēc operācijas, taču arī vēlāk saglabājas miomas mezglu samazināšanās dinamika. Vidēji apmēram gada laikā pēc DAE miomas samazinās četras reizes, savukārt dzemdes izmērs normalizējas.

Miomas simptomi samazinās vēl straujām. 99% pacienšu normalizējas menstruālā asiņošana. Spiediena simptomi samazinās un izzūd 92-97% pacienšu. Kopumā vairāk nekā 98% pacientēm pēc DAE nav nepieciešama dzemdes miomas papildu ārstēšana pat ilgākā laika periodā.

Daudzas sievietes, kuras pirms operācijas cieta no neauglības, kas bija saistīta ar dzemdes miomu, pēc DAE dzemdē veselus bērnus.

Kur pēc DAE paliek mioma?

Dzemdes mioma ir gludo muskuļšūnu konglomerāts. Pēc DAE šīs šūnas vairs nesaņem barības vielas un sāk degradēties. Mezglā parādās iekaisuma šūnas – leikocīti, markofāgi, fibroblasti utt. Tās sāk „noārdīt” gludo muskuļšūnu pārpalikumus un to vietā izstrādāt savienojošo audu šķiedras. Šī procesa rezultātā miomas mezgls pilnībā tiek aizvietots ar savienojošajiem audiem, kas neaug un neizraisa simptomus, kā arī nevar būt jaunu veidojumu rašanās avots. Turklāt no struktūras viedokļa jau pāris nedēļas pēc DAE mioma kā tāda ir izzudusi – paliek tikai savienojošie audi, „rēta”, savukārt mezglu izmēra samazināšanās process turpinās vēl vairākus mēnešus. 

Lūdzu, skatiet dzemdes miomas embolizācijas attēlus šeit.

Pierakstīties uz ārsta konsultāciju pa e-pastu: svetlana.rudnicka(at)hotmail.com (dr. Svetlana Rudnicka, Rīgas Austrumu slimnīcas Radioloģijas nodaļas vadītāja) vai dodoties uz sadaļu “Kontakti”, lai uzzinātu par citām iespējām.